Far Cry 6 - apskats no svaiga skata punkta
Vispirms sākšu ar to, ka mans skatu punkts uz šo spēli ir īpašs: es neesmu spēlējis nevienu Far Cry sērijas spēli līdz šim, un līdz ar to mani nesaista vēlme šo spēli ar kaut ko salīdzināt. Es uz šo spēli skatos kā uz pilnīgi neatkarīgu jaunu spēli no lielas spēļu studijas - tik vienkārši.
Tālāk variet lasīt puslīdz droši, jo nekādus sižeta pavērsienus neskaidrošu (lai gan ļoti gribētos 😀 ).
Spēli var spēlēt vai nu kā sieviete, vai kā vīrietis. Tā kā reklāmas rullīšos vairāk figurēja sievietes tēls, tad izvēlējos šo variantu, jo pieļāvu, ka, iespējams, kādas nianses spēlē būs vairāk piemērotas tieši šim dzimumam. Bet laikam, ka tā nav un tikpat labi var spēlēt kā vīrietis.
Lai gan spēlē ir ievads, kurā iepazīsties ar spēles mehāniku, tomēr ievadam beidzoties, spēlētājs tiek strauji iemests misiju virpulī, kur jau no paša sākuma ir jāiespringst. Par iespringšanu runājot - spēlē pavisam ir 2 grūtības līmeņi: stāsta un arkādes. Šo faktu nekādi nevaru uzskatīt par plusu, jo stāsta režīmā var spēli iziet kā Rembo, visus šķaidot pa labi un pa kreisi (kas var apnikt), bet arkādes režīmā man kā casual spēlētājam var rasties zināmas grūtības, kuras es būtu vēlējies nedaudz samazināt. Tā nu es spēlēju spēli abos režīmos pārmaiņus - kad apnika Rembo stils, pārslēdzos uz arkādi un tad vēlāk atkal atpakaļ. Un tā visu spēli.
Spēles stāsts
Kā jau iepriekš solīju, detaļās nedrīkstu izpausties, tāpēc varu vien pateikt, ka stāstu nevar vērtēt tikai pēc īsfilmiņām un notikumiem misijās, tas jāskatās kontekstā ar spēles pasauli, jāiet arī side misijas un jālasa zīmītes. Jā, jālasa arī zīmītes, jo tas iedod kopskatu spēles pasaulei. Zīmītes nav tik daudz un nav tik garas kā spēlē "Control", tāpēc tas nav vienmuļš process, bet ļauj labāk saprast kontekstu. Tajā pašā laikā stāsts ir "drošs" un bez kontraversionālām iezīmēm. Līdz ar to tas nav tik dziļš, cik tas varētu būt. Pietrūkst brīžiem asuma un, godīgi sakot, pietrūkst izpratnes, ka patiesībā tas ir karš, kur abās pusēs ir zaudētāji un abās pusēs ir nevainīgi cietušie un abās pusēs var būt kaut kas slikts. Man šķiet, ka līdz galam tas nav pastāstīts. Un tomēr par spīti visam stāsts kopumā patika. Bija vēlme skatīties, kā tas attīstīsies spēles gaitā.
Personāži
Pats galvenais personāžs ir Antons Kastillo (Antón Castillo), kuru atveido pazīstamais aktieris Džankarlo Espozito (Giancarlo Esposito). Ir dzirdētas atsauksmes, ka viņa dalība spēlē ir pārāk epizodiska, un nav izmantots potenciāls, bet es teikšu pretējo: manuprāt viņa dalība bija tieši tik daudz, cik nepieciešams. Katrs uznāciens bija spīdošs un izteiksmīgs. Ja viņš būtu redzams ik pēc brīža, tad “El Presidente“ kā tēls kļūtu pārāk ikdienišķs un spēles stāstā pazustu balanss.
Tomēr, Kastillo nav vienīgais spēles tēls, kuru ir patīkami vērot. Viena no pirmajām personām, ar kuru iepazīstamies ir Klāra (Clara García), un sastopot šo personu vēlākās spēles daļās, redzam viņu kā dziļu personību. Vai arī El Tigre, kurš ir ļoti kolorīts un ir interesanti viņu vērot. Ir arī daži citi personāži, kuri ir labi izveidoti. Kopumā gan jāsaka, ka kustību un īpaši seju animācijas no AAA kompānijas vēlējos nedaudz labākas.
Geimplejs. Transports.
Spēlē ir iespējams pārvietoties gan ar zirgu, gan arī ar automašīnām. Automašīnu klāsts ir pietiekoši liels, katra transporta līdzekļu vadāmība ir dažāda un es atzīstu kopumā to par visai labi izstrādātu. Sākumā pieejamais auto klāsts nebūs plašs, bet ātri vien to var paplašināt un spēles izskaņā varēsi braukt gan ar kaut ko līdzīgu Žigulim, gan arī ar tanku, ja vēlēsies. Pozitīvi, ka auto var izsaukt jebkurā kartes vietā, ja esi uz ceļa, un nebūs jāmēro kājām kilometri, lai paņemtu braucamo. Papildus šiem transporta līdzekļiem būs iespējams paņemt helikopteru vai lidmašīnu. Tas ļaus ne tikai izbaudīt lielisko salas ainavu no putna lidojuma, bet arī ātri nokļūt vajadzīgajā vietā. Tiesa, pirms tam jāparūpējas, lai gaisa telpa būtu brīva un to nekontrolētu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Geimplejs. Ieroči.
Šis spēles elements ir tiešām krāšņi izstrādāts, jo kā jau pienākas revolucionāriem no ielas - viņiem reizēm ir jāiztiek ar to, kas ir pieejams un tad ieroču klāstā ir daudzi tādi, kas izgatavoti no pie rokas esošiem materiāliem un izskatās patiešām labi! Kopumā ieroču klāsts ir ļoti plašs un katrs atradīs to, kas ir efektīvākais uzdevumu izpildei. Iespējams, dažādu uzdevumu izpildei nāksies ieročus pamainīt, jo situācijas var būt dažādas - vienā gadījumā ir maksimāli klusi viss jāpabeidz, kamēr citā gadījumā jārīkojas strauji un ar vērienu.
Geimplejs. Kaujas.
No vienas puses ir iespēja izvēlēties stealth pieeju vai Rembo stilā atklāti iet uzbrukumā. Pretinieku AI nav slikts un, ja izdosies viņus nokaitināt, tad viņu modrība pieaugs un, ja viņi paspēs izsaukt papildspēkus, tad nepatikšanas var nākt arī no augšas. Vienīgi man ne pārāk patīk, ka klusi nogalinot kādu pretinieku, pārējie kaut kā neizprotami zina, no kuras puses ir briesmas un nāk man pretī, lai gan viņiem vajadzētu nebūt ne jausmas, uz kuru pusi skatīties. Protams, ka atkožot šo īpatnību, var uzbrukt no vienas puses un ātri aizskriet uz pretējo flangu un visu "sakārtot". Tomēr atturēšos sīkāk šo spēles aspektu vērtēt, jo, kā teicu iepriekš, es spēles gaitā variēju ar spēles grūtības līmeni un tas var traucēt korekti novērtēt kaujas mehāniku.
Geimplejs. Spēles pasaule. Lokācijas.
Spēles pasaule ir skaisti izveidota, it īpaši, ja nostājies kalna galā saulrietā - skats uz salu ir iespaidīgs! Arī vienkārši braucot pa salu, var redzēt, ka pie lokācijām ir piestrādāts diezgan labi, ar dažiem izņēmumiem. Runājot par vietām, kur bija jāveic kādas aktivitātes - arī tās bija gaumīgi izveidotas. Reizēm gan bija dīvaini, ka kaut kādus trauslus priekšmetus var viegli iznīcināt, bet citus līdzīgus nevar, it kā tie būtu no neiznīcināma materiāla. Vēl viena, varbūt ne tik pozitīva nianse - pilsētas ielas šķiet diezgan tukšas, arī dienas laikā. Taču, vērtējot kopumā, spēles pasaule atstāja patīkamu iespaidu un laba darba padarītu sajūtu no izstrādātāju puses.
Mūzika
Šis aspekts spēlē ir 10 no 10! Liela daļa no dziesmām, kas skan spēlē laikam būtu pieskaitāmas pie Karību reģiona mūzikas stila (ja tā to var nosaukt). Te ir gan pasaules hīti, gan arī jaunas melodijas. Mūzika ne tikai lieliski papildina spēles pasaules atmosfēru, bet arī ir lieliska pati par sevi. Ne reizi vien pieķēru sevi pie tā, ka sēdos auto ne tik daudz, lai kaut kur nokļūtu, bet paklausīties mūziku. 😀
Ko nepamēģināju
Es šajā spēlē pavadīju vairāk kā 100 stundas, bet neizmēģināju visu, ko spēle piedāvā. Tikai vienu reizi pamēģināju gaiļu cīņas. Ne reizi nepiedalījos sacīkstēs, nemedīju dzīvniekus un nemakšķerēju (makšķerēšana man vispār nevienā spēlē nepatīk). Tātad par šīm papildus lietām spēlē man neko nejautājiet - nezinu, cik labi tās ir izstrādātas.
Kļūdas
Spēlē ir kļūdas, bet to nav ļoti daudz. Tikai vienu reizi bija "Main mission stopper" (nācās pārstartēt misiju), un bija arī objektu colliding problēmas, bet ne daudz. Vienu misiju bija grūti iziet, jo pietuvojoties telpai, kur ir jāiekļūst, sanāca nokrist lejā cauri grīdai uz apakšējo stāvu un ilgi nācās meklēt alternatīvu veidu, kā iekļūt vajadzīgajā telpā. Vienu “side” misiju nevarēju pabeigt, jo rādīja, ka ir jāiznīcina helikopters, kura tur vienkārši nebija. Un tad vēl daži sīkāki bugi.
Trofejas
Pavisam spēlē ir 54 trofejas un visas no tām ir iegūstamas, izspēlējot spēli vienu reizi. Visas trofejas ir iegūstamas spēli spēlējot uz jebkura grūtības līmeņa.
Lai gan eksperti norāda, ka platīna grūtības līmenis nav ļoti augsts, tomēr jārēķinās, ka platīna iegūšanai nāksies grindot un spēlē ir 7 online režīma trofejas, kuras iespējams būs iegūt vieglāk ja atradīsi sev online co-op partneri.
3/10
Platīna
grūtības pakāpe
1
Vajadzīgais
izspēlēšanas reižu skaits
25-35
Aptuvenais stundu skaits līdz platīnam
Kopsavilkums
Šī spēle neizvairījās no Review bombing (jo itāļiem nepatika, ka nebija balss lokalizācija itāļu valodā). Tāpat, skatoties vairākus apskatus par spēli, daži apskatu sāk ar to, ka tas jau ir Ubisoft un ko tad labu no tiem var gaidīt. Es gan spēles vērtēju nevis no tā, kas to ir veidojis, bet pēc tā, kāda tā patiešām ir, pieņemot, ka to ir veidojis kāds "noname AAA" izstrādātājs. Tieši tā es uz šo spēli skatījos un nemēģināju pirms spēles iedomāties lietas, ko sagaidu no tās.
Spēle man patiešām patika. Protams, ja meklē, kur "piesieties", tad var atrast, kas nepatīk, bet to var atrast jebkurai spēlei. Kopumā spēle atstāja pabeigta produkta iespaidu ar daudz aktivitātēm. Nav tā, ka aktivitātes tik ļoti atkārtotos. Arī līdzīgām aktivitātēm dažādību piešķir objektu izvietojums, reljefs, pretinieku atšķirības u.c. lietas. Grinding spēlē nav nepieciešams, jo lielu daļu no loot var paņemt, ejot main vai side misijas. Ja iet uz platīnu - tad gan būs jāpagrindo. Ļoti patika brīvība, ka pats vari izvēlēties, ko un kādā secībā darīt. Spēle tevi neved aiz rokas un neliek visu darīt kaut kādā noteiktā veidā.
Kā jau ikkatra spēle, arī šī spēle nav domāta visiem. Ja Tev ir alerģija pret “Open world“, kurā ir vesels lērums veicamo darbu, tad šī spēle nebūs priekš Tevis. Ja Tev patīk plašums un brīvība, kur un kā izpausties, kā arī nebaidies no daudz stundām vienā spēlē, tad, iespējams, šī spēle Tev būs piemērota.
Spēle var patikt vai nepatikt, tomēr jāatzīst, ka tā ir kopumā kvalitatīvi izstrādāta.
Gala vērtējums
Manā skatījumā šī ir laba spēle (pēdējā laikā kaut kā reti tā var teikt par lielajām spēlēm) un no savas puses piešķiru vērtējumu – 🏆 Zelts!
🏆 Zelts
Laba spēle! Ir vērts nopirkt un izspēlēt.
Aicinu Tevi zemāk, komentāru sadaļā, atbildēt uz raksta jautājumu vai padalīties ar savām pārdomām par lasīto!
Kā arī, pievienojies mūsu draudzīgajā forumā, kur apspriežam visu saistītu ar videospēlēm un ne tikai!
Atvērt GMR.lv geimeru forumu!
Draudzīgs atgādinājums - ja vēlies sev iegādāties spēles fizisko kopiju, tad to aicinām Tevi iegādāties pie mūsu draugiem un atbalstītājiem - PSX.lv.