Šis būs nedaudz savādāka veida raksts nekā ierasti par un ap spēlēm. Te būs daudz vairāk uz personīgo pieredzi un īsto braukšanu. Tā kā mūsu bariņā ir daudzi kas brauc virtuālajā pasaulē spēlēs un arī vairāki kas brauc dzīvē tad šajā rakstā vēlējos padalīties ar pieredzi, un iespējams kāds no virtuālajām spēļu trasēm paprovēs arī pabraukt dzīvē.

Mums katram gan jau iekšā dziļi ir vismaz kāda lieta, ko ik pa brīžam atceramies un klusībā sev nosakam - kādu dienu to izdarīs. Tas var būt daudz kas, piemēram, aizbraukt pie čoma kur tālāk ciemos, salabot to slēdzeni, kas jau 5 gadus ķeras (bet vēl strādā), iemācīties ko jaunu utt… Mums, cilvēkiem, lielākoties ir tā tendence atlikt tādas lietas un reizēm, tas nemaz netiek izdarīts.

Man viena no tām lietām jau daudzus gadus ir bijusi - aizbraukt uz Zaļo Elli, vai kā oficiāli to sauc - The Nürburgring. Ne tikai aizbraukt, bet arī izbraukt kādu apli tur pašam. Iespējams, ka būtu arī tā palikusi tikai kā vēlme, bet mani dārgie radiņi parūpējās, lai tas tomēr paliktu par kaut ko. Tāpēc Jūnija beigās tika saliktas lietas pa plauktiņiem un brauciens varēja sākties. Paldies radiņi!

Tad te nu būs mans nelielais (relatīvi) ieskats, kā tur gāja, kā tas notiek un ko varu ieteikt citiem, kas ko tādu vēlas izdarīt.

The Setup

Doma un plāns pats par sevi nav neko sarežģīts - braucam no pirmdienas līdz pirmdienai. Es ar bračku ar auto startējam no Rīgas pirmdienā un braucam visu ceļu turp, tikmēr sieva ar mazo (atbalsta grupa) lido uz frankfurti trešdienas dienā. Tā lai atvaļinājums ar sanāk kopā.

Tā kā trase darbdienās tūristiem ir vaļā no 17 līdz 19:30 (tur gan jāseko līdzi informācijai lapā par izmaiņām Open Hours | Nürburgring (nuerburgring.de) ), tad uz trasi nolemts braukt trešdien un ceturtdien. Par piektdienu izdomās vēlāk, pēc situācijas. Spoiler alert - izdomāja piektdien ar uz trasi braukt, ka jau ir tur. Pārējo laiku pa dienām padzīvos apkārt pa apkārtni un atradīs ko darīt. Sieva ar mazo mājās sestdien ar lidmašīnu, es ar bračku vēl ātri tur pat netālu uz Starcraft 2 Homestory Cup un tad pirmdien mājup.

Viss ārpus trases

Tad pirms tiekam līdz visam svarīgam, iziešu cauri visam pārējam.

Pati nokļūšana līdz trasei. Ja būtu iespēja mainīt tik vienu lēmumu, tad šis būtu tas. No Rīgas līdz turienei ir +/- 1800km. Protams, to var nobraukt, un divatā vēl vairāk, bet lieta ir tāda, ka tas nav vajadzīgs. Tas ir ellīgi nogurdinošs ceļš, kur tu pavadi tik daudz laika uz lielajiem bāņiem, ka, maigi sakot, apnīk… To visu var viegli atrisināt braucot ar kuģi Klaipēda-Ķīle. Iespējams, nedauz vairāk maksās (atkarīgs, protams, no dienām un auto patēriņa), bet morāli tas ir daudz patīkamāk, jo vienā dienā brauc ap 300km un nākamajā pēc gulēšanas vēl kādi 400km. Tas pats arī atpakaļceļam ir aktuāls.
Degvielas cenas pie mums laikam bija vismazākās. Pārējās vietās kā nu trāpījās, tomēr, piemēram, Vācijā reiz gadījās ieliet pa gandrīz 2.50 l… Sāp.
Pa lielam, ja google maps seko līdzi, tad tur rāda, kur kādas cenas +/- un tad jau var atrast adekvātākus ciparus arī.

Un ko kamēr trase ciet?

Aktivitātes pa dienām, kad trase ciet. Nu kā lai saka… Tur nav īpaši daudz ko darīt tajā reģionā… Ar bērniem arī tā vidēji. Ir daži zvēru dārzi, safari veidīgie, bet nu tas pa lielam ir tas. Peldēties tur nevienam nepatīk laikam, jo tādu vietu īsti nav. Lielākas pilsētas arī ir bik gabaliņš, bet nu var droši aizbraukt pa dienu. Ir dažādas vīna darītavas un tādas lietas. Vīnu tur vispār pa 3 eur pudelē var sazīmēt tā kā vakarā vismaz būs ok.

Ir vairākas kalnu pilsētiņas jaukas, bet nu pēc kādas otrās, viņas jau arī vairs pārāk neatšķiras.

Ir nedaudz aktivitātes pie pašas trases, bet par to vēlāk.

Tāpēc, ja plāns ir braukt ar ģimeni/bērniem, tad rūpīgi jāpadomā, ko tur darīt un kad, jo to aktivitāšu nemaz nav tik daudz.

Dzīvošana

Par dzīvošanu - mēs palikām vienā mājā mazā ciemā caur air bnb. Kādi 15km no trases, bet tas pavisam nieks. Tur viss mierīgs un kluss un daba. Veikala tur nebija, blakus mazajā ciemā bija mazs veikals un beķereja kur varēja no rīta siltas bulciņas dabūt. Sīkums, bet patīkami. Kā jau minēju - nav lielu pilsētu apkārt tuvu, bet sapirkt visu ko vajag var droši pa dienu, kamēr brauc kaut kur.

Protams, iespējams arī dzīvot tuvāk trasei (ir pat varianti hotelī, kam ir skats uz GP trasi no loga), bet tur arī cits cipars. Personīgi, nekādu dižo pienesumu tam neredzēju. Ja nu vienīgi ar biedriem, lai var vakarā aiziet kādā iestādē pasēdēt.

Vēl viena starp-lieta, tā arī neatradu, kur tur auto nomazgāt. Gan jau jābūt kādai iestādei, bet nesanāca man. Pēc 1800km kukaiņu kārta bija paprāva uz priekšas…

Praktiskas un informatīvas lietas pirms brauciena

Sākumā par vispārīgām lietām.

Tā aura, kas pārņem tevi iebraucot uz ielām pie trases nav īsti aprakstāma, tāpēc pat īsti necentīšos. Minēšu tikai tik daudz, ka ir sirreāla sajūta, it kā tu pēkšņi esi izbraucis caur tādu kā portālu un atrodies pavisam citā zonā. Tikko vēl brauci pa mierīgu lauku celiņu, kur nekas par neko neliecina. Viens pagrieziens un pēkšņi, katrs auto, ko redzi, ir krutāks par iepriekšējo, klusi auto neeksistē, sāk likties, ka arī bmw ražo tikai M veida auto, porsche ir tik pat standarts kā škodas pie mums utt… Tā ir sava veida vieta, kur tu apzinies, ka tev patīk auto un tiem visiem pārējiem, kas te ir, arī patīk auto. Ienaidnieku te īsti nav un parunāt vari ar jebkuru.

Pie pašas GP trases ir lielais komplekss, kur iekšā ir lietas, ko apskatīt, paika ko apēst un mantas, ko nopirkt. Tas, ko minēju “ko darīt” sadaļā. Nianse, protams, ir tā, ka tev jāpatīk auto, savādāk, tur tas saraksts smagi saīsinās… Ir paliels muzejs, kur iekšā var apskatīt dažādus vēsturiskus un mūsdienu aparātus, ir Sim-room kur iekšā ir uzstellēti kādi 30 rigi, ir suvenīru veikali (kas gan nav baigi lēti, bet ko darīt), ir arī kino un citas lietas. Kādu brīdi, vai dienu, tur droši var atrast ko darīt.

Cenas, degvielas un citi sīkumi

Ap šo brīdi tauta pēc bildēm un stāsta ir nopratusi, ka braucu ar savu auto. Tas auto bija tanī trasē izstrādāts un savā ziņā, var to saukt par savām mājām.
Braukt ar savu auto ir priekšrocības, lielākoties cenas ziņā. Un neatsverams ir fakts, ka tu pazīsti savu auto, it īpaši, ja esi jau kādā trasē bijis. Pie cita tomēr vajag vēl pierast un saprast, kā tas uzvedas. Ar savu auto braucot, pa lielam, trasē tavas izmaksas ir degviela un 30 eur (35 eur brīvdienās) par apli. Tās ir minimālās, ko var salasīt.

Pie trases tuvumā ir tikai viens benzīntanks. Tur cenas gan nepavisam nav kosmoss, kā varētu šķist. Pavisam normālas ap 1.6/1.7 litrā pa 98. Tur gan strādājošos, man aizdomas, ka pārsteigt ar kādu auto vairs nav iespējams, jo tai iestādei iet praktiski visi auto cauri un tāpēc arī redzēts gan jau ir viss. Rēķinies gan arī ar to ka, tāpēc, ka tas ir vienīgais rajonā, tad tur arī var būt rindas. Iesaku plānot lietas laicīgi. Man izgāja aptuveni 1/8 no bākas vienā aplī. Tāpēc, ja laicīgi piepilda, tad var droši vakaru pavadīt trasē. 8 apļi nešķiet tik daudz, bet nedomāju, ka es vienā vakarā varētu 8 nobraukt. Pārāk smagi- gan tas fiziski gan mentāli.
Benzīntankā iekšā arī ir neliels suvenīru veikals, nedaudz pārtika un neadekvāti liels mazo auto modelīšu veikals.

Biļetes. Šeit ir pasākums, ko uzzināju tikai pēdējā dienā. Te var divējādi to pasākumu darīt. Pie trases iebraukšanas ir būdiņa, kur var piebraukt un nopirkt plastikāta kartiņu (tā kas attēlā). To tad var uzreiz pie pirkšanas papildināt ar naudu/apļiem un ja nu beidzās, tad var tur droši atgriezties un tad atkal papildināt. Pati karte neko nemaksā. To karti tad pīkstini pie iebraukšanas, tāpat kā Rimi vai līdzīgās un viss notiek.
Piektdienas dienā es gan uzzināju baigo štelli… Ir daudz tādu gribētāju un pēc skata izskatījās, ka tur vajadzēs pavadīt vismaz 40 min rindā, lai tiktu līdz kasei. Tad nu nācās atrast alternatīvu, kas nemaz nav tik traki. Trases lapā ( https://nuerburgring.de/ ) var piereģistrēties un tur arī papildināt savu kontu. Tev protams neizsniegs karti, ja izmantosi tikai interneta metodi, bet trasē tiksi iekšā ar telefonā pieejamo QR kodu. Vari arī izprintēt viņu, ja vēlies. Ja ir jau karte arī, tad vari piesaistīt arī to savam kontam tajā lapā un tad izmantot, kuru vēlies.
Īsā versijā - es teiktu piestāj pie būdiņas, nopērc sākuma kartiņu un apļus. Tad, ja vajag, vari papildināt vai nu internetā vai arī atkal būdiņā. Ja pārāk liela rinda jau pirmajā reizē, tad pērc vienkārši internetā.
Tikai rēķinies, ka piektdien, sestdien un svētdien braucēju būs krietni vairāk nekā darbdienās. Piektdienas braucienos es vismaz tik pat laika pavadīju pie trases izbraukšanas kā aplī- dēļ braucēju daudzuma.

Instruktori, papildierīces un mediji

Es pats domāju, ka zinu ko un kā darīt trasē. Arī Zaļo Elli esmu braucis simtiem reižu, lai arī tas būtu tikai virtuāli dažādos veidos, kas joprojām dod sava veida zināšanas un pieredzi tajā. Tomēr, tik drosmīgs, lai līstu iekšā tur uz savu galvu, es gan neesmu. Virtuālais ir virtuālais un dzīve ir dzīve.
Te lieti nāk talkā dažādas iestādes, kas visas ir tuvu trasei. Tur piedāvājumā ir auto īres, instruktori un daudz kas cits. Es personīgi izvēlējos Apex Nurburg, tie arī ir vieni no populārākajiem tanī jomā. Ja godīgi, tad nemaz nemeklēju citus, jo zināju, ka tā būs man pareizā iestāde.

Instruktoru sarunāju uz 2 apļiem. 59 eur par katru. Nevienu īpaši neizvēlējos, bet man iedalīja Thomas. Vīrietis ar kārtīgu stāžu un ellīgu drosmi- jāsaka. Tas nav kā autoskolā, kur abiem ir iespējas kaut ko darīt, te var instruktors tikai sēdēt blakus un “ieteikt” lietas. Nedaudz piebakstīt ar pirkstu stūri arī var, ja vajag, bet nu pa lielam, pats braucējs jau ir tas galvenais. Bet visumā čalis godam pastāsta kas, kur un kā labāk utt. Varēsiet video paklausīties.

Prasīja vai bail un stresiņš… Protams! Bet teicās jau, ka ir par ko arī - tā ir 21km gara trase ar kādiem 75% aklo līkumu (vai nu kalna galā, vai aiz sienas vai kā savādāk). Arī piekodināja, ka virtuālā braukšana ir laba lieta un noder, bet tas nav tas pats, kas dzīvajā. Tā, protams, izrādījās liela taisnība.

Par foto/video un tām lietām ir nedaudz dīvaini, bet nu uzrakstīšu ko zinu.
Tātad noteikumos minēts, ka patvaļīgi trasē bildēt/filmēt un izmantot ierīces, kas fiksē apļa laikus un tamlīdzīgus ir aizliegts. That said - cik manīju tur ir kas to dara (iespējams, gan viņiem ir atļaujas) un no trases malas vari bildēt/filmēt kā vēlies.
Ja vēlies to visu bez jautājumiem un tā teikt oficiāli, tad ir varianti.
Pirmais varinats, ko arī darīju, ir paņemt no Apex video reģistrātoru pa lielam. 49Eur pa 6 apļiem. Var visus vienā dienā, var arī sarunāt sadalīt. Diemžēl kamera tikai 720p (es zinu, mūsdienās trakas lietas), bet tas ir kaut kas. Man sanāca tur ķibele ar laikiem/dienām tāpēc ir tikai 2 video no pirmās dienas un viens no trešās.
Otra lieta ir Home page - racetracker.de kur fotogrāfi trases malās bildē visus un tad tanī lapā vari sameklēt sevi un pasūtīt bildes, ko vēlies. Nav lēti, bet bildes jaukas.
Protams, trešā ir nomest kādu radu/draugu trases malā, lai tad knipsē uz nebēdu.

Īres auto un apdrošināšana

Īres auto pieejami daudz un dažādi tik pat daudz iestādēs. Tur tikai jautājums, cik maciņš atļauj. Tur sākot no 150Eur par apli līdz protams kosmosam. Protams, vajag arī drošības naudu atstāt, tāpat kā piem. viesnīcās, tikai te tas cipars parasti sastāv no 4 skaitļiem. Īres auto, protams, jau ir ar apdrošināšanu, tā ka tiem mazāk ko uztraukties nedaudz. Protams, pie lielām šaizēm joprojām būs jāver vaļā maciņš jo apdrošināšana visu nesegs, iespējams. Nesaku lai biedētu, tik zināšanai.

Par savu apdrošināšanu - jāpaņem autosporta apdrošināšana. Es ņēmu Compensa, bet domāju, ka tāda ir arī citiem uzņēmumiem. Strādā visā eiropā un maksā ap 25Eur. Tas tā sev kā cilvēkam.

Sava auto apdrošināšana jau ir cits pasākums… Nav tā, ka es saku, ka viņu nevajag, bet atrast uzņēmumu, kas to iedos nebūs viegli. Un tad kad atradīsi, tad izlasi visus smalkos tekstus, jo visticamāk tas būs kas līdzīgs - 1000eur dienā, apdrošinam ap 50% no auto cenas un vēl kaudze ar smalkiem tekstiem. Tanī gadījumā būs daudz ērtāk paņemt īres auto un mazāk uztraukties. Joprojām gan nedaudz vajag uztraukties, jo apdrošināšana neatmaksās visu…

Labi, tas laikam būs viss par vispārīgām lietām par un ap. Tad paliek tikai pati braukšana.

The Ride

Tad pie īstā. Un sākumam ar galveno jautājumu: Cik izspiedi? Īsā atbilde - 198 (spidometrā ap 210). Garā atbilde ir - Apļa sākums ir garās taisnes vidū un beigas sākumā. Tas nozīmē, ka uz tās taisnes neko izspiest nevar. Protams, ir citas taisnes. Bet vispār - trase ir Vācijā un tas nozīmē ka, ja gribi izspiest, tad vari droši to izdarīt uz bāņa.

Tagad, kad šis svarīgais fakts ir noskaidrots, var pievērsties pie lietas.
Jau pirmajos metros izbraucot uz trases saproti, kur esi nonācis un vienīgais veids prom no turienes ir apkārt visai trasei. Visas maņas pāriet uz 110%, jo te nav īsti vietas kļūdām. Tikko esi izbraucis no starta joslas tā ir pedālis grīdā un “lido”. Te viena lieta gan noder visas trases garumā no virtuālām braukšanām. Dažus līkumus ieraugot ātri vien atceries visas reizes, kā tur esi aizslīdējis no trases, “samīļojis sienu” vai kādu no tiem variantiem. Tas nāk ļoti par labu, jo tu automātiski kļūsti daudz uzmanīgāks un samazini ātrumu vai tā, tādējādi izvairoties no līdzīga likteņa.
Nedaudz tāds acu atverošs skats bij, ka savā pirmajā braucienā, praktiski pirmajā iespējamā līkumā jau viens poršs bija sienā… tās ātri atgriež realitātē.

Kā jau dažiem esmu minējis - salīdzinot braukšanu šajā trasē virtuālajā pasaulē ar stūri un dzīvajā ir kā pārsēsties no controller uz Fanatec. Ideja jau nemainās, bet tās sajūtas un viss notiekošais nav tanī pašā kategorijā. Auto sēžot, tu sajūti visus nelīdzenumus, sasvēršanos un pārējos fizikas spēkus, kas iedarbojās. Ir vairāki līkumi un taisnes, kuras spēlēs braucot šķiet tīri ierastas, bet dabā tur ir nelīdzenas vietas, kas smagi var izsist no ritma (par piemēru skatīt trešajā video ap 1:37 un 8:40).

Būtiskākā atšķirība, protams, ir fakt,s ka tā nav spēlīte un apkārt tev nav AI vadītas mašīnas. Spoguļos es tik daudz neesmu laikam nekad skatījies, arī ne CSDD eksāmenā. Tev apkārt auto ir konstanti. Ja brauktu sestdienā vai svētdienā, tad būtu vēl vairāk, visticamāk. Un ja pat tas daudzums netraucē tik ļoti, tad tā auto jaudu atšķirība gan. Tāds 911 GT3 RS pielido tik ātri klāt, ka to var droši nepamanīt. Te, kā mūsdienu teiciens vēsta: “Vienreiz kļūdies un tu esi kļūdījies”. Tāpēc uzmanība ir uz visurieni un visu laiku.
Man gan šķiet, ka tā ir viena no labākajām trases īpašībām - tā dažādība. Tas, ka ir daudzi, kas tev lidos garām, bet iespējams, ka būs arī kāds, kam tu tiksi garām. Varbūt tikai viens, bet tomēr silti un patīkami.

Protams, neizpalika ar bez mana mīļā lietus… Vienu, pēdējo, apli dabūju arī to izbaudīt. Varēja labi sajust trases garumu tad, jo vienā trases posmā gāž, bet citā jau pavisam sauss. Es nevaru teikt, ka vēlējos to izbaudīt, bet šobrīd arī īsti nesūdzos.

Dažreiz ritmu nosit dzeltenie karogi. Līdz sarkanajiem veiksmīgi netiku nemaz. Tomēr drošība ir drošība un ja ir dzeltenais karogs, tad ir dzeltenais. Visi uz 50, nekādas apdzīšanas un vispārīga uzmanība, jo nav zināms, kas tevi gaida aiz nākamā līkuma. Tur var arī būt 3 auto trases vidū kaudzē, un tu negribi būt ceturtais.

Pēc pirmās dienas no tām visām emocijām un adrenalīna rokas vēl kādu stundu toč nedaudz trīcēja, bet ar katru dienu jau mierīgāk gāja. Pēdējās dienas apļos jau nedaudz pat nāca pārliecība pat un gandrīz drosmīgs sajutos. Kā jau parasti - jo vairāk brauksi, jo vieglāks tas pasākums paliek.
Katru apli pabeidzot ir tāda apmierināta izelpa. Tā it kā būtu ko lielu un nozīmīgu paveicis. Pat nav tik būtiski cik ātri, vai lēnām tas bija, prieks, ka vispār bija un ir izdarīts.

Fināls

Nedaudz nobeiguma vārdos gribētos teikt, ka šī ir pieredze, ko citur cik zināms nebūs iespējams sasniegt. Un kamēr ne katram varbūt garāžā stāv kāds spēkrats, es gribētu teikt, ka tas nav arī obligāti. Protams, braukt ar tam paredzētu auto ir savādāk, tomēr, ja nu gadījumā esat tuvumā, kaut ar ikdienas ģimenes auto, tad noteikti ieteiktu iegriezties tur un izlaist vienu apli. Varbūt tikai, lai ieliktu “es te biju”. Neesmu gan drošs vai šī būtu laba kā pirmā trase kādam dzīvē, ja taisies arī paspiest gāzes pedāli skarbāk, bet ja tikai tā “mērenā ātrumā” izbraukt cauri, tad vajadzētu būt diezgan ok visiem.
Nav tā, ka trasē brauc tikai 250+ Hp auto. Ir vairāki arī ikdienas varianti, kas vizinās un itin nemaz nesūdzas.

Šī trase man notiekti ir sabojājusi nākotnes priekšstatus par trasēm, jo atrast ko labāku būs grūti. Tas gan nenozīmē, ka pārstāšu meklēt. Un nedomāju arī, ka tā bija mana pēdējā vizīte tajā ellē. Ir grūti teikt, ko es vēl tur meklētu, bet laikam to pašu sajūtu, kas tur mīt.

Nobeigumam nedaudz apkopojot to visu, vēlos teikt - ja jums ir kāda lieta, ko vēlaties izdarīt, tad labāk nedaudz pieliekat pūles un padariet to. Nevar zināt kā būs nākotnē un vai tādas iespējas maz būs.

Un liels paldies katram kas, kaut pašam nezinot, palīdzēja man tur nokļūt. Vai tas bijis vēl viens aplis, kopā izbraukts iekš kādas spēles, vai ķiveres aizdošana trasei, vai pirmā auto iegādes palīdzēšana, vai jebkāds cits mazums… Ir tik daudz sīkumu, kas kaut kā kopumā nonāca pie šī jaukā rezultāta. Tāpēc vēlreiz paldies!